Ziedu kūpeis vasara, stāv pie māna loda
Nodrēcic, kā līganā, vejas kā taroda
Neieskārsti krūti spiež, naktīs dusas nāla
Rūdos kārti griezi griež, smaržo augst un prāla
Ej kā stīlā dzēgu zeņ, sirdī ilgās zvona
Liekas visa fasaule, nūr ir tikai māna
Ej kā stīlā dzēgu zeņ, sirdī ilgās zvona
Liekas visa fasaule, nūr ir tikai māna
Lūkas kārsti gaisos,
bet zvaig ne sakrie piecas Rītā tupša saules,
lai gurdi zeme liecas Aizgēc kāmta zāva
būs vasarā lovu Iemet matot zeltai,
nonsudrāvot uz progu
Ej kā stīlā dzēgu zeņ,
sirdī ilgās zvona Liekas visa fasaule,
nūr ir tikai māna
Ziedu kur pēc vasarā, stāv pie māna lovena
Norecīts kā līganā,
lejas kā karona Neieskāstīk rudistieši,
maktīs dusas māna Rūdos karbi griezd,
griežs,
mēržu olauks un pļāva
Ej kā stīlā dzēgu zeņ,
sirdī ilgās zvona Liekas visa fasaule,
nūr ir tikai māna