Ai, vasara,
es tevis man žājūtu,
Kur dāvu sāc un vana zirņi ziec.
Un cik man kādreiz bijis domu grūtu,
Tās tu pār kalniem vieglu svejos viets.
Un cik man kādreiz bijis domu grūtu,
Tās tu pār kalniem vieglu svejos viets.
Tu pats mani visām bēdām pāri,
Man saldus zemeni uzmeilēs viets.
Pār zemi pārlaidies ar vieglu spāvi,
Un vārdes auļus apkār zemei triec.
Kā rūza plaukstā, kīlai diesat miegā,
Atūks uz krāsām manu prātūjās.
Nāc vidūpekšņi, mladini no miega,
No sapņa sapni, maldini un sals.
Aiba stāvien, es tevi smažāju,
Kad esmi salds un greicīgs visu tvām.
Cik divsreiz dēvis domu smagu grūtu,
Cik aizšūp rieku vasara dod man.
Cik divsreiz dēvis domu smagu grūtu,
Cik aizšūp rieku vasara dod man.
Đang Cập Nhật
Đang Cập Nhật
Đang Cập Nhật