Trīs pienāks rūdens vasara jau beidzas,
Tā paiet dienam mierīgs vakaras blā,
Bet laiks tik nežēlīgi ātri steidzas,
Ka vēlos sacīt lūdzu neskrien tā,
Lai kaut uz brīdi var stāt Un savas atmiņas vēl pārcilāt.
Vēl gribas pasapņot man Un sājos to,
kas tik dārgs reiz bij man.
Vēl vienreiz ar lābiem draugiem Satikt viens un kopā būt,
Vēl vienreiz tā sānās dienās Sajust tur,
ko draugi jūt.
Vēl vienreiz pat laikam spītēt Un tā pa īstam aizmirsties,
Vēl vienreiz vēl vakar dienai pieskarpies.
Vēl vienreiz vēl vakar dienai pieskarpies.
Kaut laiks to dienu sajūtas ir dzēsis,
Bet mirtļi paliek mūsu atmiņās,
Un, ja ir kaut kas tāds, ko ļoti vēlins,
Tas tomēr beidzot arī piepildās,
Jo īsti draugi jau jūt,
Kad laiks ir atnākt un blakus tev būt.
Bezvārdiem pasacīt to,
Ko tikai sādz ir dēļ draugi vienprūt.
Vēl vienreiz ar labiem draugiem Satikties un kopā būt,
Vēl vienreiz tā sānās dienās Sajust tur,
ko draugi jūt.
Vēl vienreiz atlaikam spītēt Un tā pa īstam aizmirsties,
Vēl vienreiz vēl vakar dienai pieskarpies.
Vēl vienreiz ar labiem draugiem Satikties un kopā būt,
Vēl vienreiz tā sānās dienās Sajust tur,
ko draugi jūt.
Vēl vienreiz atlaikam spītēt Un tā pa īstam aizmirsties,
Vēl vienreiz vēl vakar dienai pieskarpies.
Vēl vienreiz vēl vakar dienai pieskarpies.