Visiem, kas nesvieda akmeni pretī
Vēru reiz sirdi kā tāli vērlaugs
Atnāci tu un rozi man mēti
Rozikas reidina smaržo un plaukst
Naktīs ar pirkstu, kad velku uz rūtīm
Kādu seju, lai mākoņi zin
Kā arī mana sirds tagad krūtīs
Mūžībā smīklu bez atbildes min
Nezinu mācīties ērenādēs Vai arī buvāros logus iet sīst
Draugi no rīta atnāc un lādēs Vai tavās madziņas vece sāk dzist
Vai tavās madziņas vece sāk dzist
Cīrūļi,
saule,
kad sniegu prom slaukā Apreips no laimes un meldiju jauts
Prātu man saplosa mīlākā auka,
Lai nekad bijis jau nav tās daudz
Lai nekad bijis jau nav tās daudz
Prātu man saplosa mīlākā auka,
Lai nekad bijis jau nav tās daudz
Lai nekad bijis jau nav tās daudz