Ziemes apvisīs, tāvu mīlu apnesīs,
tās, tās manā dzīvē mieru saldēt līdzi.
tāli mati saulē mits, kad garām ētu manā logā.
Varbūt kādreiz tu apstās ieslaivāj,
cāp tu man pār ziediem,
kur ir rītos duļvīs tev.
Es teikšu tev, tā katru rītu mīlā zīvā,
tur, kur zvaigznes vīrdo manā mīlā dzīvo.
Lūdzu nāc, kad mēnesi balskāl saknis tāvs,
vien tevi gaidu es, kas zvaigznes gaismu nēs.
Līdz patrī tagaismai,
tumsas neatlaisgai,
būt tev blakus,
jūs kā sveces liesmakūs,
vien mūsu mīla nevar zūst.
Dienas sāpinās,
jo tev blakus cits nees,
tikai sapņi mani vien pie tevis siem,
kāds tie ilgojos pēc tevis vienas vien,
bez tevis grūti.
Vienam palikt man,
kaugand sirdīs mani skan,
tā visu,
nekād tu,
logam garām ej.
Un,
kad manā mīlas laustā sirds vēl nebeidz smēg,
tur, kur zvaigznes vīrdo manā mīlā dzīvo.
Lūdzu,
un atskat mēnesi,
balsams apmestās,
vien tevi gaidu es,
kas zvaigznes gaismu nēs.
Līdz patrī tagaismai,
tumsas neatlaisgai,
būt tev blakus,
jūs kā sveces liesmakūs,
vien mūsu mīla nevar zūst.
Tur, kur zvaigznes vīrdo manā mīlā dzīvo.
Lūdzu,
un atskat mēnesi,
balsams apmestās,
vien tevi gaidu es,
kas zvaigznes gaismu nēs.
Līdz patrī tagaismai,
tumsas neatlaisgai,
būt tev blakus,
jūs kā sveces liesmakūs,
vien mūsu mīla nevar zūst.
būt tev blakus,
jūs kā sveces liesmakūs,
vien mūsu mīla nevar zūst.