Zīvojam mēs mazā raņšo sētā Un apkār tūkstnes iztiks miltis mētā
Šai raņšo sētā mazais kolbojs dus Jo viss ir klusi, ai kā klusi
Viņš sapņokātu būtu kādā dienā Pie viņa atjātu valtā zirgā
Skaisto edija un skumtu dotu Un viņš tai savu sirdi atdotu
Zīvojam mēs mazais kolbojs dus Jo viss ir klusi, ai klusi