Es tevi tālumās atieku reiks,
Mārija,
dzīve ko baidījos pazaudēties,
Mārija,
Kā vai koliktenci davājis man,
tas argāju tevi tāl.
Es ticēju ļoti,
kā nezūdīs tā,
kā nevāri aiziet nekā.
Tā bija meitene Mārija,
kuru satiku tālumā,
tāda bi meitene vienīgā,
kuru vaš neaizmirst man.
Tā bija meitene Mārija,
kuru satiku tālumā,
tāda bi meitene vienīgā,
kuru vaš neaizmirst man.
Man tālas apmīņas nemierunēs, Mārija,
kā sapnītos mirkļus vēl atceros es,
Mārija,
kā brīnumā tevi es raudzījos,
kā pasakā klausījos.
Tu biji kā dziesma tik brīnišķā,
kā zvaigzne,
kas rītū es gājus.
Tā bija meitene Mārija,
kuru satiku tālumā,
tāda bi meitene vienīgā,
kuru vaš neaizmirst man.
Tā bija meitene Mārija,
kuru satiku tālumā,
tāda bi meitene vienīgā,
kuru vaš neaizmirst man.
Mārija,
Mārija,
kā brīnumā tevi es raudzījos,
kā pasakā klausījos.
Tu biji kā dziesma tik brīnišķā,
kā zvaigzne,
kas rītū es gājus.
Tā bija meitene Mārija,
kuru satiku tālumā,
tāda bi meitene vienīgā,
kuru vaš neaizmirst man.
Tā bija meitene Mārija,
kuru satiku tālumā,
tā bija meitene vienīgā,
kuru vaš neaizmirst man.
Tā bija meitene Mārija,
kuru satiku tālumā,
tāda bi meitene vienīgā,
kuru vaš neaizmirst man.