Zvejnieka būdiņas logā
Lūguns vēl pusnaktī mirdz
Nemiera pilna uraižu
Ir zvejnieka meitenes sirds
Jūra tik vētraini bangu Jūrā tai aizbraucis draus
Aksis tai nemierā zaigu Klusi tam īļu tosaus
Jūra krāts,
mīlēnā ir ītiņāni Te ir jatmasas par augi ielti
Tā ir visi balēlīņi,
ir gan visi balēlīņi
Pastarīša vien nevain, vien nevain
Saule,
saule svāku šūdināja
Dīva slose, zelta lika,
trešo lika sudrabīņa
Svaistīdēja laivī sēģa Jūras vidu īvojot
Zintā,
cik vētrainā naktī Jūras te bija jūtīga būt
Tādētās aptrauktā sirdī Baigvērts un nemieru jūt
Pagājam atsklusa baiga Uz ausa rīt zbrīnum jauks
Smaicā taust mētenes vaiga,
ārbraucat gaidītājs draugs
Saule,
saule svāku šūdināja Dīva slose, zelta lika,
trešo lika sudrabīņa
Svaistīdēja laivī sēģa Jūras vidu īvojot
Zvejnieka būdiņa slogā, uguns vēl pusnaktī mirdz
Nemiera pilna uraižu,
ir zvejnieka meitenes sirds Jūra tik vētraini bangur,
jūrā tāja hajs draugs iz draugs
Acis tainē mirā zaigu, klusi tā mīļotos sauc