Kā katru rītu sāli un kā naktī mēnis spīd,
tā pie tevis lēns man laikam vienmēr naktī.
Kā vējš nu jūras liep, tā es sapņus nesulīdz,
liec man atkal nākt, ciemods būt.
Es vienmēr gribu neselīt ar asu līdzi,
Tev vienmēr gribu savu sapņus dāvināt,
Un stāstīt tev līdz gaisma auz,
kā šīs laises visas audz,
Kā trūtavā vārdā gribu uzrunāt.
Es vienmēr gribu neselūt sumīlu līdzi,
Tev vienmēr gribu savu sapņus dāvināt,
Un stāstīt tev līdz vakars klāt,
kā tev atsīdz vaiznes mīds,
lapu sejuma,
ļoti straulīts izsāks spēc.
Kā sapni pienāk beigas,
un kā bēdām pienāk gāls,
Atkal tavas mājas priekšā stāvu gaidu.
Gan atkal spīdēs sauli,
gan jau kādrīs lietus līs,
Laikam tev blakus būt labi.
Es vienmēr gribu neselūt sumīlu līdzi,
Tev vienmēr gribu savu sapņus dāvināt,
Un stāstīt tev līdz gaisma auz,
kā tev atsīdz vaiznes visas audz,
Kā trūtavā vārdā gribu uzrunāt.
Es vienmēr gribu neselūt sumīlu līdzi,
Tev vienmēr gribu savu sapņus dāvināt,
Un stāstīt tev līdz vakars klāt,
kā tev atsīdz vaiznes mīds,
Lapu sejuma,
ļoti straulīts izsāks spēc.
Es vienmēr gribu neselūt sumīlu līdzi,
Tev vienmēr gribu savu sapņus dāvināt,
Un stāstīt tev līdz vakars klāt,
kā tev atsīdz vaiznes mīds,
Lapu sejuma,
ļoti straulīts izsāks spēc.
Un stāstīt tev līdz vakars klāt,
kā tev atsīdz vaiznes mīds,
Lapu sejuma,
ļoti straulīts izsāks spēc.