Kad sniegs pēr pilsētu krīt
Un ielas spožāk spīt
Mēs ejam tālāk,
kur zvaigznes smirds
Un mieres uz zemes mīt
Klusums krīt pār sniega laukiem
Vēstš tās tas tās uz miegainiem kokiem
Šai brīdi liekas,
kā laiks trīs apstāsies Un mieres būs tas,
kas mūs visus vienos
Siemas klusuma,
mēs ejam tā
tik vienkārši
Siemas klusuma,
kur dvēseli
mieru serot Kad vakars tumšo apmetnīsēts
Un svecēs logādēts
Mēs kopā klusumā ietināmies
Un siltums mūs apņem
Klusums krīt pār sniega laukiem
Vēstš tās tas tās uz miegainiem kokiem
Šai brīdi liekas, kā laiks trīs apstāsies
Un
mieres būs tas,
kas mūs visus vienos
Siemas klusuma,
mēs ejam tā
tik vienkārši
Siemas klusuma,
kur dvēseli mieru serot
Siemas klusuma, mēs ejam tā tik vienkārši
Siemas klusuma, kur dvēseli mieru serot