Atkal jau līst,
atkal jau lāsēt skrīt,
mirgs un saulei pēzulīst
Negaisim šiem,
pēlākim mākoņiem,
līdz ikā balgiem soģiem,
vasarā viet
Bevīk, vēl aizpalīt,
tā līdz akus,
vēl sariem vasu šiem,
tā cildīs mums
Bevīk,
vēl aizpalīt,
tā blakus naks,
un
līdz ar jātuniem,
līdz manā vīksts nekāds
Saki, kādēj,
mirgs un saulei smūst,
šķitē tik man šai vasarā
Atskāvejš,
mīetas rējiens vejš,
vajag un tuvā vēl pārnākts,
tu tālumā
Bevīk, vēl aizpalīt,
tā līdz akus,
vēl sariem vasu šiem,
tā cildīs mums
Bevīk, vēl aizpalīt,
tā blakus naks,
un līdz ar jātuniem,
līdz manā vīksts nekāds
Bevīk, vēl aizpalīt,
tā līdz akus,
vēl sariem vasu šiem,
tā cildīs mums
Bevīk, vēl aizpalīt,
tā blakus naks,
un līdz ar jātuniem,
līdz manā vīksts nekāds