Pādēj, bežu jumti,
malni jelas umjā, bielies lams
Jārakņā jas jūtum
Pelnos gan jau arī tur, kas sav
Kāl' kas mīš un slēpts un glabāns,
beidzot visos vejos bērns
Ielaik,
krodzniek,
drus,
kuršņāmies sirds,
man veiks,
ols protestants
Dzērisim laimes tavam dēlam,
kas zini,
znaks,
huligans
Iepat jānedrīz,
tad vēlāk katrs atzīst viss ir mans
Lapa skalst un krīt no azara,
tikai murgos uz zidmūž,
To skam nav vairs pavasara,
gads pēc gada zem agrūž
Dienas smagi līst,
kā lietus lāsas skroga rudīšķis,
Kaut līdz zemētas gala mietu,
prastu lādēti kunīs
Ūdeņ uz zani un tīmelni,
Iela saule velti slams,
Rakņājoties jūtu pelnos,
Vienmēr kaut kur dzīži samt
Ūdeņ uz zani un tīmelni,
Iela saule velti slams,
Rakņājoties jūtu pelnos,
Vienmēr kaut kur dzīži samt
Ūdeņ uz zani un tīmelni,
Iela saule velti slams,
Rakņājoties jūtu pelnos,
Vienmēr kaut kur dzīži samt
Ūdeņ uz zani un tīmelni, Iela saule velti slams,
Rakņājoties jūtu pelnos,
Vienmēr kaut kur dzīži samt