Stāvju lietus lāsi, peļķēloki plāti,
Saule debes vidū galvu liec,
Akus griezīšu vecu skaņu plāti,
Kur zilos rūds puķes zir.
Pār manu taku var citas puķes līgt,
Dzer to sava medus kausa sav,
Bet man vēl atmiņā skolas dienu skuķe,
Kurā vēl prātu man jauts.
Es zinu svečos dārzo ziedi zied,
Krāšņa ziedi zied, zelta putnī dzied,
Tik manā sirdī zīvā rūds puķe zied,
Zīvā rūds puķe zied.
Es zinu svečos dārzo ziedi zied,
Krāšņa ziedi zied,
zelta putnī dzied,
Tik manā sirdī zīvā rūds puķe zied,
Zīvā rūds puķe zied.
Caur ziedu vārtiem projām steidzas gadi,
Vien cilie ziedi aicina un sauc,
Ak,
uzgriezīšu vecu skaņu plati,
Kas rūds puķes apgriezties ļauj.
Es zinu svečos dārzo ziedi zied,
Krāšņa ziedi zied,
zelta putnī dzied,
Tik manā sirdī zīvā rūds puķe zied,
Zīvā rūds puķe zied.
Es zinu svečos dārzo ziedi zied,
Krāšņa ziedi zied,
zelta putnī dzied,
Tik manā sirdī zīvā rūds puķe zied,
Zīvā rūds puķe zied.
Zīvā rūds puķe zied.