Tu jau zini, kā viss notiek pa zaulē,
Tu jau zini, kā pēc laimejām neklē,
Un kad zaizni krīt, var mani ievēlies,
Varbūt, ka tu tikai tāpēc iemīlējies.
Tu mani izskāso,
Nesakai vairs mīkai neko.
Nesakai vairs mīkai neko.
Kad skatījas pateikt un vairāk avādi,
Kad domas valdīt,
vietlas kā svarbi,
Man aukma aizraujas,
viena glība sveikas,
Es klusīju,
tu lai nebija nebeigas.
Kad skatījas pateikt un vairāk avādi,
Kad domas valdīt,
vietlas kā svarbi,
Man aukma aizraujas,
viena glība sveikas,
Es klusīju,
tu lai nebija nebeigas.
Nepienāk beigas,
nepienāk beigas,
Nepienāk beigas,
ne.
Tu jau zini, kāpēc laiku nepārdod,
Pažais zīve patīšu, tie to nesaprot.
Anītim, kas skandrēs kaut kur gavējās,
Gadījis lietas, kam būs pēc kāda jāilgojās.
Tu mani izskatās, tu,
lai saka, es nekāju nekūr.
Tu mani izskatās,
tu,
lai saka, es nekāju nekūr.
Kad skatījas pateikt un vairāk avādi,
Kad domas valdīt,
vietlas kā svarbi,
Man elpa aizraujas,
vietliņ bez teikes,
Es klusīju,
tu lai nebija nebeigas.
Kad skatījas pateikt un vairāk avādi,
Kad domas valdīt,
vietlas kā svarbi,
Man elpa aizraujas,
vietliņ bez teikes,
Es klusīju,
tu lai nebija nebeigas.
Ej,
nebija nebeigas,
nebija nebeigas,
nebija nebeigas,
ne.