Tādā izmēžību nūri caules stavi,
Pādebeži sātojas,
Eju est ģarvai daviņas krastiem,
Senās augsts miņās it skavējas,
Prātā vienāk vakars, kad mēs abi,
Kļavās vienu svansījām,
Sapņojām pārnāk amībās dienā
Un pārglūsām stundām divatā.
Baidava,
baidava,
aiznes kumjas zilā jūriņā,
Baidava,
baidava,
sāsti man pārvīlu jaunībā.
Tagad staigāju, pasvešu tā, Kur domās,
rādzu tikai tevi vien,
Nekā dzīve nesniegsim atroku,
Zinu to, un tā man ļoti žadi.
Baidava,
baidava,
aiznes kumjas zilā jūriņā,
Baidava,
baidava,
sāsti man pārvīlu jaunībā.
Kāds pēc galdījuma sarma manos matos,
Sīdī klusās ilgās deks,
Tāt kā sanāk, vaidaviņas krastos,
Zilos no vakaru skumšu es.
Baidava,
baidava,
aiznes kumjas zilā jūriņā,
Baidava,
baidava,
sāsti man pārvīlu jaunībā.
Baidava,
baidava,
sāsti man pārvīlu jaunībā.