Stārdienu balto,
nakti melno,
Sārc uguns sputnēns,
no mirst pēlnos,
Nāk meitenē
no kalnā augstā,
Un paņem uguns sputnu glaugstā.
Jo kaut kur beidz uguns,
Nedēgu uguns spurs,
Jo kaut kur
mīlestības trūks,
Kaut kur tur tik saizdēts Mīles
uguns spurs,
Kaut kur tur
mīlestībā būs.
Kaur gai šodienu nakti melno,
Nav viegli izmest uguns elpu,
Bet viņa nes kaut paaugstā sāpe,
Nesārto uguns sputnu,
tāpēc
Jo kaut kur beidz uguns,
Nedēgu uguns spurs,
Jo kaut kur
mīlestības trūks,
Kaut kur tur tik saizdēts Mīles
uguns spurs,
Kaut kur tur
mīlestībā būs.
Jo kaut kur
beidz uguns,
Nedēgu uguns spurs,
Jo kaut kur mīlestības trūks,
Jo kaut kur
mīlestības trūks,
Kaut kur tur
tik saizdēts Mīles uguns spurs,
Kaut kur tur
mīlestībā būs.
Kaut kur tur
mīlestībā būs.