Tu aizgāji no manis dzīvē tālu,
Cik tālu vien no kāda aiziet var.
Aiz sevi izgād' un snobdāvi kā vālu,
Tiksi celsā, tāpat kā to vagār.
Aiz sevi izgād' un snobdāvi kā vālu,
Tiksi celsā, tāpat kā to vagār.
Bijāju nakts aiz kalniem begaliesmas,
Tev galvu klājās, ziedu vajags balsts.
No visiem kalniem beides atdziesmas,
Sirds laimē kūmsāja kā vīra šaps.
Ai, jaunība,
ai, mērnu gadi balti,
Kas vēl pie ilgos tikai sāpes rot.
Cārdzībī gadi izvien, kas irgi balti,
Bet jaunību nekās lais neadot.
Ir atkal jāļūn' nakts un atskalu līgo,
Bežklusos kopus skumļi koprikā.
Man manu sirmi pārēj dieni stīgo,
Bet sirds vēl sāp tāpat kā to vagār.
Man manu sirmi pārēj dieni stīgo,
Bet sirds vēl sāp tāpat kā to vagār.
Tu
aizgāji
no manis dzīvē tālu,
Cik tālu vien
no kāda aiziet var.
Aiz sevi izgāju, slobļāvi kā vālu,
Tik sirds vēl sāp tāpat kā to vagār.
Aiz sevi izgāju, slobļāvi kā vālu,
Tik sirds vēl sāp tāpat kā to vagār.