Tu vēlējies tikai kaut laiks ātrāk paiet
Bija vasarā briedā ar vakariem gariem
Ar pieniņu pūkām ar bitēm un liep ziedūt vanu
Vien mirkli padomās, el nespēju pieļaut
Ka kādreiz mūs apus,
kas vairāk spēs vienot
Vien bērnības atmiņas stāvās,
sevur vasarām skrienot
Bet tam jau vienreiz jānotiek,
kad vietas savādāk šķiet Tu to nakti piesvanīj man,
tu esot viena un tev palikt ļoti baigi
Nekam tur nebija jānotiek,
tev manās rūkās jāizmieg
Lai pēkšņi saprastu, cik daudz man nozīmē
Tūkstots reižu nakts,
tūkstots reižu gadām paiets
Tūkstots reižu sāks,
tūkstots sapņu bejāt palaists
Tūkstots reižu sāp,
tūkstots tumšu vānu karo
Vai tūkstots ir pārmāz,
vai tevi varu saukt par savu
Bija vasarā pusē, viskarstākās dienas,
tad uznāca negaiss, mēs lēpāmies sienā
Es pirmo reizā atklāju sev,
cik tūlienas ir skaista
Ar pirmajām saunām tu aizbrauci projām,
bet mani vairs nepamatniek tainā diena
Es skupistu pēc plevis un taviem zeltītiem matviem
Cik savā bitam jānotiek,
tad lietas savādākas šķiet
Es atkal gaidu tavu zvanu,
jo man kaut gan tevi vēlreiz jāzadviek
Nekam tur nebūs jānotiek,
man tikai tevi jāsatiek
Lai beidzot pateiktu, cik daudz man nozīmē
Tūkstots reižu nakts,
tūkstots reižu garām paiedz
Tūkstots reižu sāks,
tūkstots sapņu vējā palaists
Tūkstots reižu sāk,
tūkstots tumšu vānu karo
Vai tūkstots ir pārmācis,
lai tevi parūs augt pa savu
Tūkstots reižu nakts,
tūkstots reižu garām paiedz
Tūkstots reižu sāks,
tūkstots sapņu vējā palaists
Tūkstots reižu sāk,
tūkstots tumšu vānu karo
Vai tūkstots ir pārmācis,
lai tevi parūs augt pa savu
Tūkstots reižu nakts