Nu jau kūrojam dienu, tevis satiek ukrogām,
pie galda sēdī viena tu ar glāzi rokāns.
Es beidzot sāņēmos un nosēžos tev pretīm
un stulbi prasu tev, kādas problēmas nomāc?
Visu elti nu jau kūrojam dienu,
tik pēc tevis, tik pēc tevis vien tiecos,
tā mājs atsīs mīlas dzirbstītī manu,
bet lūpes klusi čukst,
ka labi tās nebūns.
Kad tu neatbildēji uz jautājumu manu,
es pavaincāju tev,
vai tu negribi dejot tu cigareti aizdeidziti eleganti,
a jautājumu šis mans bija galīgi garām.
Visu elti nu jau kūrojam dienu,
tik pēc tevis, tik pēc tevis vien tiecos,
tā mājs atsīs mīlas dzirbstītī manu,
bet lūpes klusi čukst,
ka labi tās nebūns.
Beidzot savu kitu manu,
lai es pavadu mājās,
un es jau sentoju tu,
kad tas brīdis reiz pienāks mājās,
aizvejotu manim,
a,
devies,
tīk jautri,
kā rītā bie skaidrs tādu mirkļu vairs nebūs.
Visu elti nu jau kūrojam dienu,
tik pēc tevis, tik pēc tevis vien tiecos,
tā mājs atsīs mīlas dzirbstītī manu,
bet lūpes klusi čukst,
ka labi tās nebūns.
Visu elti nu jau kūrojam dienu,
tik pēc tevis, tik pēc tevis vien tiecos,
tā mājs atsīs mīlas dzirbstītī manu,
bet lūpes klusi čukst,
ka labi tās nebūns.