Un lai zināji, ka tā ir,
tāpat jau vīnumi nenotiek,
tos lais es ierakstīt kāds liek,
man tā šķiet.
Un tad iegaida kaut kur mūs,
par msu cīmi, ka neprūs,
tie vēl tik ilgi pārsteigs mūs,
esi nu tā būs.
Tu kāds prītišai pasaulē,
ka nebija tev svešinieks,
un mums nesaprast kā var nesaprast,
ka tā laime esam mēs.
Un kā laimīgājās pasakās,
kur no saldumiem ir jāsakās,
tu esi mans,
vismīsums mans, vislielākais pārsteigums.
Un vai zināji,
ka tā būs,
ak tāls sīs tā nu priekakūs,
man pie tevis ir jānokrūst, lai tā nesatrūst.
Tu kāds prītišai pasaulē,
ka nebija tev svešinieks,
un mums nesaprast kā var nesaprast,
ka tā laime esam mēs.
Un kā laimīgājās pasakās,
kur no saldumiem ir jāsakās,
tu esi mans,
vismīsums mans, vislielākais pārsteigums.
Un kāds prītišai pasaulē,
ka nebija tev svešinieks,
un mums nesaprast kā var nesaprast,
ka tā laime esam mēs.
Un kā laimīgājās pasakās,
kur no saldumiem ir jāsakās,
tu esi mans,
vismīsums mans, vislielākais pārsteigums.