Kad spoku stundu pulstenis rāda,
Es saku muritei piedodiet,
Jo viņai taču vajag kāda,
Pie kura savas domas siet,
Tik neuzmācīgā un zēdra,
Kā salnā brīzdams rudens rīts,
Kā dīglī apslāpēta vētra,
Kā gāju putnis nebasi.
Tas visi jums nemaksās, ne nieka,
Ne nopūtu, nesāpju būs,
Varbūt,
kam nebūs arī prieka,
Bet tu jau nekarojat jūs.
Tas visi jums nemaksās, ne nieka,
Ne nopūtu, nesāpju būs,
Varbūt,
kam nebūs arī prieka,
Bet tu jau nekarojat jūs.
Jo viņai taču vajag kāda,
Kam domās atsīt labvakar,
Viņai ik kā ceļu rāda, Kas viņu ik kā norād var,
Tik neuzmācīgā un zēdra,
Kā salnā brīzdams rudens rīts,
Kā dīglī apslāpēta vētra, Kā gāju putnis nebasi.
Tas viss jums nemaksās, ne nieka,
Ne nopūtu, nesāpju būs,
Varbūt, kam nebūs arī prieka,
Bet tu jau nekarojat jūs.
Tas viss jums nemaksās, ne nieka,
Ne nopūtu, nesāpju būs,
Varbūt, kam nebūs arī prieka,
Bet tu jau nekarojat jūs.
Kad spoku stundu pūkstēns rāda,
Es saku muļtē piedodiet,
Jo viņai taču vajag kāda,
Pie kura savas domas iet.
Tas viss jums nemaksās, ne nieka,
Ne nopūtu, nesāpju būs,
Varbūt, kam nebūs arī prieka,
Bet tu jau nekarojat jūs.
Tas viss jums nemaksās, ne nieka,
Ne nopūtu, nesāpju būs,
Varbūt, kam nebūs arī prieka,
Bet tu jau nekarojat jūs.
Tas viss jums nemaksās, ne nieka,
Ne nopūtu, nesāpju būs,
Varbūt,
kam nebūs arī prieka,
Bet tu jau nekarojat jūs.
Tas viss jums nemaksās, ne nieka,
Ne nopūtu, nesāpju būs,
Varbūt, kam nebūs arī prieka...