Vakars tavus trauslus plecus apskauj,
Matos puķenu avītus izskūst,
Tevi mīlēt skaudība man neļauj,
Tagad sāpe tikšanās ir mums,
Mani visu atņem skaudība,
Atņem visu, kas bija skaist,
Tagad pazaudētam īvestība,
Vienu projām gaist.
Mani visu atņem skaudība,
Atņem visu,
kas bija skaist,
Tagad pazaudētam īvestība,
Vienu projām gaist.
Atļauj manu baigu tavām pieglos,
Atļauj mirkli atcerēties man,
Pazaudēt to vakardienu saprast,
Tad, kad mīlos spēks vēl mani izskāj,
Mani visu atņem skaudība,
Atņem visu,
kas bija skaist,
Tagad pazaudētam īvestība,
Vienu projām gaist.
Mani visu atņem skaudība,
Atņem visu,
kas bija skaist,
Tagad pazaudētam īvestība,
Vienu projām gaist.
Kāpēc nespējām mēs abi kopā,
Skaudību un spītu aizdzīt pro,
Tagad, kad ir klusais vakar sārā,
Izstāstīsim savu vēdutām,
Mani visu atņem skaudība,
Atņem visu,
kas bija skaist,
Tagad pazaudētam īvestība,
Vienu projām gaist.
Mani visu atņem skaudība,
Atņem visu,
kas bija skaist,
Tagad pazaudētam īvestība,
Vienu projām gaist.
Mani visu atņem skaudība,
Atņem visu,
kas bija skaist,
Tagad pazaudētam īvestība,
Vienu projām gaist.
Mani visu atņem skaudība,
Atņem visu,
kas bija skaist,
Tagad pazaudētam īvestība,
Vienu projām gaist.