Es esmu šeit, es esmu seltok
Man līkās neticami,
ka es vispār spēšu par to runāt
Bet es esmu šeit, un es esmu seltok
Un es kā dzīvnieks sāku atkal un ikā
Mana pļava kādreiz uzplauks tukšumā
Tur, kur dēdz es biju reiz pirms gadiem
Tu jau zini, kur mums jāiem, bet klusi
Ņem pie roku, es mani vedu, un trepusi
Es pusē,
tā mās balkstās vēlos uzplaukt un dusēt,
lai varu pamostīt uz saulaļas pusē
pusē
Es slāpos pēc mīles, es slaku sepēc dzīvā
Es skatās,
ka tik dīzli nevajadzēs izstāties no džīņas,
kurā sevi atrodu es pati
Par to sapņu ir panācis,
tikku saproti,
manas sapņas man nepiedēta nekas
Un es atdotu to pašu un dācu,
un atrods manas sāknes,
smoku istabās,
kur nav gaisa
Piln gara visu to,
ko man vajag,
tāpēc,
kad izskatos,
es tik skaista,
un tad izslēdzam es daismas
Varbūt smelta nekad nepāries,
bet es tā jāplaukšu
Un manas ziedlapas reiz atvērsies ar tavu maigumu no jaunā
Tu jau zini, kur mums jāiem, bet klusi
Un
manas ziedlapas reiz atvērsies ar tavu maigumu no jaunā
Tu jau zini, kur mums jāiem, bet klusi
Vien pie rūpes mani vēdot, rapu sēt
Tālāk spēlis, kas vēl uzies, klautam du sēt
Lai varu pamazties, es savāļas pusēt