Aiaiaiaiai
Vieni teic, tu esi no durvi,
Citi teic, tu ragana.
Visiem bail no tavas varas,
Uguns viesmas sarkanā.
Arī es no tevis baidos,
Arī mani šauvas māks.
Jo ar vienu tavu smaidu,
Pietiek lai man uztu prāks.
Atlaid mani ragana, es gribu bēgt no tevī stālus
Šajās liesmās sarkanās,
ja palieku,
es sadekt varu
Atlaid mani ragana, es gribu bēgt no tevī stālus
Šajās liesmās sarkanās,
ja palieku,
es sadekt varu
Galvu vēlus pleca liec,
lūpas vienam skūstams miedz
Apskaut sieši un atlaid,
ļauj no tevis to jām iet
Tas,
kas mūsas ir visvieno,
pārāk rakiem ziediem zied
Tavas liesmas sarkanās,
vajda mani ragana
Ajajajajai, ajajajajai,
ajajajajai
Zinu es tu esi burve,
zinu es tu ragana Esmu pats vēl tavā varā,
uguns kvēlēs sarkanā
Daudzi skrien uz tavu gaismu,
daudzi tavās liesmās dēk Zinu labi tavu smaidu,
reiz tam ļāvos arī es
Atlaid mani ragana,
es gribu bēgt no tevī stālus Šajās liesmās sarkanās,
ja palieku,
es sadekt varu
Atlaid mani ragana,
es gribu bēgt no tevī stālus Šajās liesmās sarkanās,
ja palieku,
es sadekt varu
Galvu vēlus pleca liec,
lūpas vienam skūrstams miedz Apskaut sieši un atlaid,
ļauj no tevis to jām iet Tas,
kas mūsas ir visvieno,
pārāk rakiem ziediem zied
Tavas liesmas sarkanās,
baida mani ragana
Tavas liesmas sarkanās,
baida mani ragana