Apstājies uz mirkli,
tu nebaidies,
Kas, ko tu dzirdi nav veiš,
Tavas pādas smiltīs tik ilgi jau
Ne manot meklēju es
Un tagad stāv es šeit, kā
No Grāko iespēts
Un prasu tev, vai nav par vēlu
Bet ēnu spārnu bādes, man tādās acīs slēp
Un es nezinu, kā man vai spēt tās nepazaudēt
Aizver atsrimsti,
jābēlies,
ej Pēdas drīz izdzēsīs veiš
Aizsledz manu sirdi un apsoli Nekad vajadzētu pieklāvēt
Bet gan jau kādreiz,
saudā sapnī Tev pretī nākšu es
Kā tas pēc No Grāko iespēts
Un svece, kuram tā būvānu Man rūdens naktīvēs
Kaut kļautu man kāds vēl vienreiz Pie tās sildītēs
Đang Cập Nhật
Đang Cập Nhật
Đang Cập Nhật