Silti man sirdi,
tā tavu vābisi,
Kļauj maniem sapņiem drīz pie tevis būt.
Pie tevis nāk un neatnāk, lēns ilgus gadus māk,
Es biju projām tālumā,
kur svešas runas skāp,
Nopāvs caurē tādas vietas,
kur tevi aizmirstu es.
Silti man sirdi,
tā tavu vābisi,
Kļauj maniem sapņiem drīz pie tevis būt.
Bija tēva māja pagalmā
tāds pakalns, kurā kāp,
Vēl atceros kā gaidīju es tevi, kad tu nāc,
Nopāvs caurē tādas vietas,
kur tevi aizmirstu es.
Silti man sirdi,
tā tavu vābisi,
Kļauj maniem sapņiem drīz pie tevis būt.
Pie tevis kāri gadījum nāk,
ir likteņas lēmis māk,
Par manām pilgām ir šis stāsts,
par skumjām dziesmas kāp,
Nopāvs caurē tādas vietas,
kur tevi aizmirstu es.
Silti man sirdi,
tā tavu vābisi,
Kļauj maniem sapņiem drīz pie tevis būt.
Silti man sirdi,
tā tavu vābisi,
Kļauj maniem sapņiem drīz pie tevis būt.