Ventuši saules tārs,
un pāves sāra vējš,
Man pierib viegli glauž tik dzidrs vēs.
Tā vārā netrīs, tāj baltāmā, kur mī,
Ko savā tālā ceļā ņemšu līdz.
Nebaidz sāk, kur aiztrauc rīta vējš,
Skumjas tas aiznes un sāpes cēš,
Nesūli man,
kas aptiksimies vēl,
Bet skupstu smiens,
kas lūpās kvāl.
Neprasi man, vai ir beidzies viss,
Mīļu knipās, kā es tā pie izgājis brīds,
Drojām ties teic,
un atvadūties teic,
Ka zimt vailēms būs pārgriezties.
Dārzām udies rīts,
naktavus matus jaukt,
Un tavasīts varbūt vēl manu sauc.
Bejā nodrab bals, kā līgan zidošs zairs,
Ko palests sara pirmā bites kār.
Nebaidz sāk, kur aiztrauc rīta vējš,
Skumjas tas aiznes un sāpes cēš,
Nesūli man,
kas aptiksimies vēl,
Bet skupstu smiens,
kas lūpās kvāl.
Neprasi man, vai ir beidzies viss,
Mīļu knipās, kā es tā pie izgājis brīds,
Drojām ties teic,
un atvadūties teic,
Ka zimt vailēms būs pārgriezties.
Nebaidz sāk, kur aiztrauc rīta vējš,
Skumjas tas aiznes un sāpes cēš,
Nesūli man,
kas aptiksimies vēl,
Bet skupstu smiens,
kas lūpās kvāl.
Neprasi man, vai ir beidzies viss,
Mīļu knipās, kā es tā pie izgājis brīds,
Drojām ties teic,
un atvadūties teic,
Ka zimt vailēms būs pārgriezties.
Nebaidz sāk, kur aiztrauc rīta vējš,
Skumjas tas aiznes un sāpes cēš,
Nesūli man,
kas aptiksimies vēl,
Bet skupstu smiens,
kas lūpās kvāl.
Neprasi man, vai ir beidzies viss,
Mīļu knipās, kā es tā pie izgājis brīds,
Drojām ties teic,
un atvadūties teic,
Ka zimt vailēms būs pārgriezties.