Patākstī man, kāpēc tālestās kā,
kāpēc pļāvās ziedos grimms?
Pastākstī man, kāpēc liela ceļa kū,
Ar stīvējumā to sklūp.
Kur ir tas prieks, putnu balsīs, kas dzied,
Saulis tev atnesot līdz?
Saki jau man, vai ar saulē tu to atnesi rīdz?
Tu prieku dāvinā, tev vasara,
Kas jau gaidītā veidzot, tā ir klāt,
Ar veijiem, kas šauds, ar ziediem, kas plauks,
Tā ceļu sāk,
šupnieku dāvinā, tev vasara,
Asiltu elku tevi noglāstā,
Un apkārtīt viss šis vasaras brīnumās,
taro priekā.
Ietrītas mežs,
mierīgs vakar vējš,
Saldu medu smarž un ēds.
No vakars klāt,
staulis sākoties tā,
Malkā miglātina ceļš.
Bet tām ir tā balss,
kura priecīgi sauc,
Uz saunos un ielejās līdz,
Tad saki jau man,
vai ar saulē tu to atnesi rīdz?
Tu prieku dāvinā, tev vasara,
Kas jau gaidītā veidzot, tā ir klāt,
Ar veijiem,
kas šauds,
ar ziediem,
kas plauks,
Tā ceļu sāk,
Tu prieku dāvinā, tev vasara,
Asiltu elku tevi noglāstā,
Un apkārtīt viss šis vasaras brīnumās,
taro priekā.
Bet tām ir tā balss,
kura priecīgi sauc,
Mūs kalnos un ielejās līdz,
Tad saki jau man,
vai ar saulē tu to atnesi rīdz?
Tu prieku dāvinā,
tev vasara,
Kas jau gaidītā veidzot,
tā ir klāt,
Ar veijiem,
kas šauds,
ar ziediem,
kas plauks,
Tā ceļu sāk,
Tu prieku dāvinā, tev vasara,
Asiltu elku tevi noglāstā,
Un apkārtīt viss šis vasaras brīnumās,
taro priekā.
Tu prieku dāvinā,
tev vasara,
Kas jau gaidītā veidzot,
tā ir klāt,
Ar veijiem,
kas šauds,
ar ziediem,
kas plauks,
Tā ceļu sāk,
Tu prieku dāvinā, tev vasara,
Asiltu elku tevi noglāstā,
Un apkārtīt viss šis vasaras brīnumās,
taro priekā.