Es uzskatu, ka pavadzies dzēvot.
Kā mēs esam pazaudzējuši,
tas ir,
ka mēs vairāk nedzēvojam pavadzēt.
Tu redzēji, tev arī dzēves gudrība,
bet tu redzēji, ko.
Nu, atsoj to no vecumoti.
Kā jāirļot paliec, jāiļot nasiedins.
Tu bērni mūsā tā mājā īkšā.
Es tevi dūtu spāku.
Tu sacījāji, ka tu dabā.
Pīmi,
bet kas vēl jau?
Es domāju,
ka spākus generējos cilvēkam no īkšīnas.
Es sacējām,
jau līkos vursus, tu nav arī, tu izēj vora,
paskāj goju, sād zem jau iz.
Tīra arī bārni,
tu uz zemī,
kad jau jodzējo,
kad jau ir ģimene,
kad ir mozība.
Tagad tas to varbūt nav, bet varbūt ir.
Es domāju,
ka man spāku dūt,
kas mūs ir otrī tajā uza senčā.
Đang Cập Nhật
Đang Cập Nhật
Đang Cập Nhật