Tēri, kā maiži bija septšana,
bija to diko svētki.
Tad uzstuva tēra jau bija,
pošiem tēriem,
līnu dvīls, līnu puluks.
Apakšā līnu galdāktaņš jāpsazama līnu galdāktaņu,
jāiet,
jāiet,
jau atglāja,
ko parodīja,
jāiet,
jāpsazama tūlu maiži,
kamēr atzīst.
Mēs jau darbā mīlestējām.
Ar to,
nu,
sapotiet,
tēri,
barvīlis,
dura valiena tur iet,
čepriek,
atsiepam maizi,
naliomu atiek valūgu valienu.
Tas nu par kaut ko jau.
Plejsu, aš maizi jāplejsu, aš maizi, kam.
Jā, īva kristaniu maizi.
Vispār maizi, tā ko jau namākina jāsargās.
