Jāņos jābūt visiem kopā,
Jādzaraus, jāciers,
Kurš jau piejāņojas lopā,
Jāliegurēt vai ir miers,
Tādu sēti vienreiz gadā,
Katrs apūšas kā prot,
Puļši meiķas krūmos vadā,
Papārdzienu meklējot.
Tāds beidz veiņa lokas,
ja tur kāda ir un kāds,
Lai nu viņiem lapis cokas un pēc tam kauc skaļi krāts.
Nākam gadā runšu laika Jānis glūt pavisam lēns,
Apaļa nu meiķas laika Un rīz vien jau mājās zens.
Ja jau kādam palaimējas papārdzienu ieraudzīt,
Vai tad vajag alkā spējās noplūt dziediņu tulīt,
Tāds ir latvijas kolai dara,
Tāds viņš mīz ir un būs.
Jāņa, tri liela vara, To jau sapratīsiet jūs.
Tāds ir latvijas kolai dara,
Tāds viņš mīz ir un būs.
Jāņa, tri liela vara, To jau sapratīsiet jūs.
Tādi svērki vienreiz gadā,
Katrs apmūšas kā prot,
Buļši meiķas grūmos vadā, Papārdzienu meklējot.
Tādi svērki vienreiz gadā,
Katrs apmūšas kā prot,
Buļši meiķas grūmos vadā, Papārdzienu meklējot.
Tādi svērki vienreiz gadā,
Katrs apmūšas kā prot,
Buļši meiķas grūmos vadā,
Papārdzienu meklējot.
Tāds ir latvijas kolai dara,
Tāds viņš mīz ir un būs.
Jāņa, tri liela vara, To jau sapratīsiet jūs.