Mēs tevi turēsim pierokas,
kad vēļi pūtīs mugurā,
un būsim tilti pāri upi,
un gaisu tunšā vakarā.
Tu vari paļauties, kā esam,
vai saule lec, vai saule riet,
tā plauksta, kurā ielikt plaukstu,
un tālāk atbalstotiesiet.
Jo nevienam
nav jābūt vienam,
bet tūkstošņu jautskrāsās debēs jums,
tā kā atbalsts uz austo šaubdienām.
Mēs visi esam viens no mums,
uz pusēm bailes, vairs nav bailes,
uz pusēm prieks ir dubults prieks.
Tik viens no mums ir otram derīgs,
šis skaistās dzīves sliecīnieks.
Tu tikai paļauties,
mēs būsim ar vietu,
kur kādām smeldz un stāv,
kā draudz ar kuru pārgrisņu ru,
un kopā haustā kalnā kāt.
Jo nevienam nav jābūt vienam,
bet tūkstošņu jautskrāsās debēs jums,
tā kā atbalsts uz austo šaubdienām.
Mēs visi esam viens no mums.
Jo nevienam
nav jābūt vienam,
bet tūkstošņu jautskrāsās debēs jums,
tā kā atbalsts uz austo šaubdienām.
Mēs visi esam viens no mums.
Jo nevienam
nav jābūt vienam,
bet tūkstošņu jautskrāsās debēs jums,
tā kā atbalsts uz austo šaubdienām.
Mēs visi esam viens no mums.