Pokrbs notiesātu irtu,
tik valdi kalām pādzies,
Kritā
vasara viena,
man sirdī kā čīrāmies mēs.
Nepatrīcu es tureiz,
visu tas manīk lau,
Necīnīgai līšu dienmē,
nītlinga tiksimies mēs.
Man dzīves rējos,
sājūt stoļi,
būsim kopā du
un es
Andrēz nākšu,
kaut pēc gādiem,
erīšu tev,
kā mīlu pēc.
Dzīvei pieši tā ir,
nākas tāpsē ansmier,
ceļā uz kopīgu laimi,
katrs patiesiņas blūst,
neaugiem īdā vai cirdī.
Viss reiz
mainīsies mums,
ielīstījumās ir sirdi,
saulāns būs nepasūd jums.
Man dzīves rējos,
sājūt stoļi,
būsim kopā du
un es.
Andrēz nākšu,
kaut pēc gādiem,
erīšu tev, kā mīlu pēc.
Man dzīves rējos,
sājūt stoļi, būsim kopā du un es.
Andrēz nākšu,
kaut pēc gādiem,
erīšu tev, kā mīlu pēc.
Un kā mīlu pēc,
man dzīves rējos,
sājūt stoļi,
būsim kopā du un es.
būsim kopā du un es.