Sārties mūs atiekamies mēs,
Arcīt stu krītam papārdēs,
Un rīta rasa apavāzties,
Gan rīz kāls pārdos pats helties,
Tapt kalnā vienam tas nutā,
Daudz jūtāk uzskāpt divatā,
Jau atrs pats vēl negribiet,
Tas jānes vienaud mut neciet.
Un caurība sārā nāk līsts,
Nesaptīkšārās piekā asārās,
No naukšēniem līdz karpatiem,
Garstojiem gaujas līkumiem,
Kaut es naujīgā un ses gan ziņ,
Kas mūna medja takumīm.
Augjāņu zāle zaļākā,
Un vazola apmuvainagā,
Ir viena zīle arī man,
Un pārī visa vilgista.
Un caurība sārā nāk līsts,
Nesaptīkšārās piekā asārās,
Un ripot caurība viet jāņa naktī,
Jāņa naktī,
jāņa naktī,
mūsu limu zīst.
Un caurība sārā nāk līsts,
Nesaptīkšārās piekā asārās,
Un ripot caurība viet jāņa naktī,
Jāņa naktī,
jāņa naktī,
mūsu limu zīst.
Un caurība sārā nāk līsts,
Nesaptīkšārās piekā asārās,
Un ripot caurība viet jāņa naktī,
Jāņa naktī,
jāņa naktī,
mūsu limu zīst.
Un caurība sārā nāk līsts,
Nesaptīkšārās piekā asārās,
Un ripot caurība viet jāņa naktī,
Jāņa naktī,
jāņa naktī,
mūsu limu zīst.