Tu nekād' man nevari tā pateikt,
Tagad eju pļavā puķes raudz,
Jo neveiksmēs
tev dienu audem,
Nāk saviem spādniem stēgi skaut,
Nav laika mīļā,
tev jāsarau,
tev jāsarau.
Ales pūlīs tu lai būtu tīrāks,
Trauki plīst un viens no katla skrei,
Un tādā steigā tev pieveik pīrāks,
Bet tevi mīlu vēl aizvien,
Laidz itiem palien.
Tās veiksmīgās, tās veiksmīgās
Gan kādu dienu paveiksies,
Un tīgas šmējas, kas kauģies,
Gan kādu dienu paveiksies,
Un brīga aizsādas tu liesi.
Es tevi mīlaišu un dusmas piedošu,
Es tevi redzēšu,
ziedošu,
Lāk vien,
ka pīdāks vaidas deglajiet,
Kā iet,
jo zinu,
labāk vēl es.
Kad es tevi aicinu uz kīno,
Tu man saki, labāk esam rīts,
Un tālāk es jāvisu zinu,
Sāks katli šķindēt ūdeņi līt,
Ko gan es varu tev padarīts,
tev padarīts.
Atstāju es tevī tavās rūpēs,
Gaina kaffeinītā koktēles,
Tu cigarentes dāvām kūpēs,
Un runās tās,
kā apmecīs,
Ir viņām vienas.
Ko dari tu?
Ko dari tu?
Gan kādu dienu paveiksies,
Un tīkli šmejās, kā skauģies,
Gan kādu dienu paveiksies,
Un prieka ārā, sāra, stulbī esi.
Es tevi mīlēšu, un tu esi māks pierdošu,
Es tevi vecēšu,
zēdošu,
Lāk pie tev pīdāks laitas,
deglajiet kājiet,
Jūs zinu,
labāk vēl es.