Kad gliemež vākas šalkās ieklausos,
Tā mirkļas maržnu es vēl atceros,
Zem ad nolijām pirmais skūts reibināja mūs
Nakts un mīla diena vidos,
Līdz rīta gaismai kopā staigājām,
Mums bij tik labi un mēs klusējām,
Jo mīlestībai vārdu nav,
Nakts tik ātri gaigs un mums čirties laiks,
Bet naktīs brīnum skaistas,
Mums atšļību diudz pār juru laikstās,
Pārklopi tevis vēlos aiziet,
Ja māk nolijas atkal būt,
Bet naktīs mēnes gaismā Es ilgujos pēc sapņas skaistā,
Jo tā laudz zēmē mani gaida,
Un krāšņai smag nolija ziet.
Bet nu pēc gadiem atkal diena vidos,
Es naktīs ilgi zvaigznē slūkojos,
Apsirdin mazliet skumji kļūs,
Kaut vēl reiz to jūs,
Tas ir mīla diena vidos.
Līdz rīta gaigsmai viens es klejoju,
Un savu brīnum ziedžu neklēju,
Bet ziedžs šis ļoti ātri dīst,
Nakts kā svece dziedzt,
Paliek atmiņas.
Bet naktīs brīnum skaistas,
Mums atšļību diudz pār juru laikstās,
Pār to pie tevis vēlos aiziet,
Ja mag nolijas atkal būt.
Bet naktīs mēnes gaismā Es ilgujos pēc sapņas skaistā,
Jo tā laudz zēmē mani gaida,
Un krāšņai smag nolija ziet.
Bet tāds jau tikai sapnis vien,
Vēl smaržu, mag nolijas ziec,
Pieņundas smaržu pilna nakts,
Man plaukstā tikai gliemež vaks.
Bet naktīs brīnum skaistas,
Mums atšļību diudz pār juru laikstās,
Pār to pie tevis vēlos aiziet,
Ja mag nolijas atkal būt.
Bet naktīs mēnes gaismā Es ilgujos pēc sapņas skaistā,
Jo tā laudz zēmē mani gaida,
Un krāšņai smag nolija ziet.
Un krāšņai smag nolija ziet.