Runā lītus pagalma,
sapruta mā valoda,
tikumītu luma nu jautāluma.
Lases mani mierīnā,
nesaprūtu kāpēc tā, baltākā mazsarā,
kaut kur izgaisā.
Aizslīd līdzu tā visu oļi,
aizslīd līdzi visu,
ko soli,
kāpu vienmēr aiziet protī dienā pēlēkā.
Apsaras kā ugas rūtas,
iekrits ir dīdēji lūgtas,
mādi teikti lieki divatā,
divatā.
Nespalvīgu vairs it nekā,
mums no sapņa skaistākā,
savas sāpes atdevā dzērvien tālumā.
Runā lītus pagalma,
sapruta mā valoda,
būs dienā, mēl vienā, atkal dīmatā.
Aizslīd līdzu tā visu oļi,
aizslīd līdzi visu,
ko soli,
kāpu vienmēr aiziet protī dienā pēlēkā.
Apsaras kā ugas rūtas,
iekrits ir dīdēji lūgtas,
mādi teikti lieki divatā,
divatā.
Būs dienā, mēl vienā, atkal dīmatā.
Aizslīd līdzu tā visu oļi,
aizslīd līdzi visu,
ko soli,
kāpu vienmēr aiziet protī dienā pēlēkā.
Apsaras kā ugas rūtas,
iekrits ir dīdēji lūgtas,
mādi teikti lieki divatā,
divatā,
divatā.
Divatā.