Spīlotas luksa pori, ar grāsas ar kanā,
par ādījos gan dziesma necīk vērtā.
Tas pieks, ko jūtu sevi, neviens to neapņēms.
Ziemi el to aizraujās, tā aizraujās.
Laima pro jau nestreizās, tā nestreizās.
Liiku varu sev, liiku varu sev,
liiku varu sev, sev marpējā.
Līkubā nu sen,
līkubā nu sen,
līkubā nu sen,
sej māt mēģa.
Līkubā nu sen,
līkubā nu sen,
līkubā nu sen,
sej māt mēģa.
sej māt mēģa.
Bet jālidojie augstu, tur sarpmākojnie,
lai skatuva ties uz leļu apžīlbīnā.
Tā dzīve izdomāta,
tā viss šeit iekārtos,
tik atliek izkresot.
Cienu ēnu, tā aizgaujās, tā aizgaujās,
laime prūla jau nespeidzās, tā nespeidzās.
Đang Cập Nhật
Đang Cập Nhật
Đang Cập Nhật