Vairadzi liepas atkal zir,
Un bišu sapņi viņās dzir,
Un dravās jau neduz smaržu jūt.
Mēs dejām cauri vasarai,
Un ziedām mūsu jaunībai,
Un solāmies viens otram blakus būt.
Bet neticām vairs,
Bet neticām tām.
Atkal liepas zir,
Skūņi bites viņās dzir,
Saki lūdzu man,
Savārtā mīlam projām ieman,
Un vien medā
esam tūmā,
Kamēr
liepas zir,
bites sapņu ar mums.
Aizīdi apkalbitesan,
Es zinu,
jābūt mīļām man,
Bet virš šurej bums neskār,
Tagad mūs.
Es vēlos tevi mīlēt reiz,
Kad liepas zir,
diez nepareiz,
No pavasara līdz pat rudenī,
Bet neticu tām,
es neticu tām.
Atkal liepas zir,
Skūņi bites viņās dzir, Saki lūdzu man,
Savārtā mīlam projām ieman,
Un vien medā
esam tūmā,
Kamēr liepas zir,
bites sapņu ar mums.
Atkal
liepas zir,
Skūņi bites viņās dzir,
Saki lūdzu man,
Savārtā mīlam projām ieman,
Un vien medā
esam tūmā,
Kamēr liepas zir,
bites sapņu ar mums.
Un vien medā esam tūmā,
Kamēr liepas zir,
bites sapņu ar mums.