Kur no maniem sapņiem pāzudu citu,
Laikam dienas tveicē prāpu zaldēju,
Lūd manē un smiltis, lāmbādām, bambām,
Nesaprotu, kas gan prātā man.
Lāmbādām, bambām,
Lāmbādām, bambām,
Nesaprotu, kas gan prātā man.
Tava vēstā roka manu pierī skār,
Burgundieša glāze tavas lūpas skār,
Ja tu apminēsi, lāmbādām, bambām,
Pastāstīšu, kas gan prātā man.
Lāmbādām, bambām,
Lāmbādām, bambām,
Pastāstīšu, kas gan prātā man.
Meita nes tik jaukas, vēlīgas kā krāks,
Skatoties uz viņām, kļūstu, dievs gan švaks,
Ko gan sadarīšu, lāmbādām, bambām,
Nesaprotu, kas gan prātā man.
Lāmbādām, bambām,
Lāmbādām, bambām,
Nesaprotu, kas gan prātā man.
Kur no maniem sapņiem pāzu dusītu,
Laikam dienu streicē, prātu zaudēju,
Lūd malē un smietis, lāmbādām, bambām,
Nesaprotu, kas gan prātā man.
Nesaprotu, kas gan prātā man.
Nesaprotu, kas gandrā tā man.
Lamba-damba-bam,
Lamba-damba-bam,
Nesaprotu, kas gandrā tā man.