Uz jūras traume laidumas,
uz dienvidiem bend putnu ceš,
kur aizpelt cerības,
laika jau būt ājums.
uz vešām acīm aizmālēs,
no citas apziņas nenoslēt,
vai var vēl nobremzēt, laika jau būt ājums.
Ieskaties jau priekšno jautas lodā,
pamosties un aizsviet brīlis rozā,
šodien par to nedomā,
bet vīt,
kas būs tavs padodas,
tukšums krūtīs apiniet skatīklā.
Varbūt kāds no atiltiem ir vēl dzīvs,
varbūt tā ir ko teikt,
un laika jautājums vairs nebūs pekā.
Beidzot laika jautājums vairs nebūs pekā.
Prom no maci, prom no sirds,
kur gan manai uzvaigs nemirdz,
ka tāds iest, kas būl aizimt,
laika jau būt ājums.
Antarktīdās astrādums,
tāpam gadājums arī mums,
izstāv brīdī pielīdz punkts, laika jau utājums.
Ieskaties jau priekšno jautas lodā,
pamosties un aizsviet brīlis rozā,
šobien par to nedomā,
bet rīt,
kas būs tāls padodas,
tukšums krūtīs apiniet skatīklā.
Varbūt kāds no atiltiem ir vēl dzīvs,
varbūt tā ir ko teikt,
un laika jautājums vairs nebūs pekā.
Beidzot laika jautājums vairs nebūs pekā.
Antarktīdās astrādums,
tāpam gadājums arī mums,
izstāv brīdī pielīdz punkts, laika jau utājums.
Šobien par to nedomā,
bet rīt,
kas būs tāls padodas,
tukšums krūtīs apiniet skatīklā.
Varbūt kāds no atiltiem ir vēl dzīvs,
varbūt tā ir ko teikt,
un laika jautājums vairs nebūs pekā.
Beidzot laika jautājums vairs nebūs pekā.
Beidzot laika jautājums vairs nebūs pekā.