Un pienāk nāc,
kas vēl tavu vārdu mīt,
Bet aiziecis
tevi rītā sagaidīt,
Un varbūt kas lai tu zini,
tā mani skumjas padāvdīs,
Vai tas ir viss,
kas pasacīs.
Labunaktī man mīrā paudiec,
Rītā kā man tevi ir jāsatie,
Labunaktī man mīrā paudiec,
Bezītis jau glusīteis man vienam jāpaliek.
Ir ausis rīts, kas tev manas ilgas nēs,
Un sapņu laiks vieno mūsu dvejselēs,
Un jūtam tu,
tu un es, Mēs varam laimi pazaudēt, Tā mieklisīs
un necerēts.
Labunaktī man mīrā paudiec,
Rītā kā man tevi ir jāsatie,
Labunaktī man mīrā paudiec,
Bezītis jau glusīteis man vienam jāpaliek.
Labunaktī man mīrā paudiec,
Rītā kā man tevi ir jāsatie,
Labunaktī man mīrā paudiec,
Bezītis jau glusīteis man vienam jāpaliek.
Labunaktī man mīrā paudiec,
Rītā
kā man tevi ir jāsatie,
Labunaktī man mīrā paudiec,