Mūsu mīlo bij kā sapņu ziedi,
Ziedi, kuri nekad nenobīs.
Kādu rītu saulei pamustoties,
Bībē spēdām pazudu sitā.
Kādu rītu saulei pamustoties,
Bībē spēdām pazudu sitā.
Ne jau visi apkušņi nes, pavasari,
Ne jau katra aizraušas mīlu līdzines,
Teic, vai tādei dusmoties tu vari,
Krūs celēs, kad išķīrāmies mēs.
Teic, vai tādei dusmoties tu vari,
Krūs celēs, kad išķīrāmies mēs.
Pavasari nāks un nāks bez gala,
Logos atkal vedus puķes plauks,
Mūsu mīlu nosargāja vadi
Ziemas naktīs augstās karbaļās.
Mūsu mīlu nosargāja vadi Ziemas naktīs augstās karbaļās.
Ne jau visi apkušņi nes, pavasari,
Ne jau katra aizraušas mīlu līdzines,
Teic, vai tādei dusmoties tu vari,
Krūs celēs, kad išķīrāmies mēs.
Teic, vai tādei dusmoties tu vari,
Krūs celēs, kad išķīrāmies mēs.
Teic, vai tādei dusmoties tu vari,
Krūs celēs, kad išķīrāmies mēs.