Kas jāziņ, tas ir jāziņ,
ja gribi vienu gāzien,
un kājas tevi pašas
uz kaut ko jau trones,
nakts gaismā labi skaties,
un taisni atvik raties,
tur saļimuši ciemiņi, tev durvis vaļā vērs.
O jā, jā, tu ienāste ar prieku,
O jā, jā, tevi siklies davai,
O jā, jā, jāvari te parnieku,
O jā, jā, selteik davai guļai.
Tad apēdis ko cietu, kā norīz kādu mietu,
tev vēldzējies ar prieku, tev ne sāpļi nekalas,
un veičai kādēļ iekai,
ar tevijās aptiekas,
šis krodziņš aizrau tevi,
davai,
davai guļai.
O jā,
jā,
tu ienāste ar prieku,
O jā,
jā,
tevi siklies davai,
O jā,
jā,
jāvari te parnieku,
O jā,
jā,
selteik davai guļai.
Guļai,
davai, davai guļai!
Šeirgat vispien kā mirklī,
lai mājās visi ir pinte,
tev nogručs asējas,
gan vairāk laimines,
nav jādoma parniekiem,
to atdodies tik priekiem,
šis krodziņš aizrauj tevi,
tev tajā labi ir.
O jā,
jā,
tu ienāste ar prieku,
O jā,
jā,
tevi siklies davai,
O jā,
jā,
jāvari te parnieku,
O jā,
jā,
selteik davai guļai.
Guļai, davai, davai guļai!
O jā,
jā,
tu ienāste ar prieku,
O jā,
jā,
tevi siklies davai,
O jā,
jā,
jāvari te parnieku,
O jā,
jā,
selteik davai guļai.
O jā,
jā,
tu ienāste ar prieku,
O jā,
jā,
tevi siklies davai,
O jā,
jā,
jāvari te parnieku,
O jā,
jā,
selteik davai guļai.