Joprojām mācos jaunos ūdeņos kāpt,
Soļot pāri bailēm, par tām nedomāt.
Vai man centības pietrūkst,
vai es cenšos par dāds?
Visas cerības sāp rūk, tād būvēs jaunas.
Manis tos tārtpārs izmetais ūdens,
Nevār aiziet, izlabot kļūdas.
Kā lai aizmirst asaru jūras,
pagājis laiks un līdz damjūtas?
Vai Joprojām tevi ieraugot,
manas domas prātā vierpuļo,
Nevārusi pati izskaidrot,
ko tu dari ar mani?
Uzvaku smaidu, jo es nevalo sākt,
Runāt par lietām, kur uz klusībā sāp.
Kāpēc tev mani vajag, atkal vēlts mani klāt?
Kāpēc tieši tagad,
kad jaunie sākumi nāk?
Visas cerības sāp rūk, tād būvēs jaunas.
Manis tos tārtpārs izmetais ūdens,
Nevār aiziet,
izlabot kļūdas.
Kā lai aizmirst asaru jūras,
pagājis laiks un līdz damjūtas?
Vai Joprojām tevi ieraugot,
manas domas prātā vierpuļo,
Nevārusi pati izskaidrot,
ko tu dari ar mani?
Ko tu dari ar mani?