Tur viņa nāk, de kādi noņš,
Ir tumši brūno acu un skaitiens spošs.
Gaitā nestēdīgā un līganā,
Tāpēc, ko žikām, kūjas okeānā,
Nevaldāmi sīns krūtīs būksteicāk.
Tādais ievietējiņi kur gan var piedāvāt.
Es saku, kaut kur Parīzē, Tik citam manē,
Lējosim mēs abi drīzā nākots, nē.
Un bīdu man man prāj, Tad zesim divatā,
Māzā kafēmī, sīņā.
Tu, kaut kur Parīzē, Liks vakars gaļš kādīts,
Veju viens jaunais gads,
Tik pie kāds lāk gaidīts.
Tas būs kaut kur Parīzē,
Es tevi lūdz un brīdā nesaki,
nē.
Brīdītēji,
kādī es āksnīt,
Es jūtu,
kā bez viņas man neiztikt.
Gribu drīzā ar to,
ka es tās kauļā slēgt,
Un prūjām divatā no visas pasaules bēgt.
Sniedz man rūku pasmādīju un nāc,
Brīdšā mums ir ceļš skaists un tāls.
Es sanku, kaut kur Parīzē,
Tik citam manē,
Lējosim mēs abi drīzā nākots,
nē.
Un bīdu man man prāj,
Tad zesim divatā,
Māzā kafēmī,
sīņā.
Tu kaut kur Parīzē,
Lek svarpēns gaļ škādīts,
Vēl viens jaunais gads tik spīl kāds āgāi dīts.
Tas būs kaut kur Parīzē,
Es tevi lūdz un brīdā nesaki,
nē.
Tu kaut kur Parīzē, Lek svarpēns gaļ škādīts,
Vēl viens jaunais gads tik spīl kāds āgāi dīts.
Tas būs kaut kur Parīzē,
Es tevi lūdz un brīdā nesaki,
nē.
Es sanku,
kaut kur Parīzē,
Tik citam manē,
Lējosim mēs abi drīzā nākots,
nē.
Un bīdu man man prāj,
Tad zesim divatā,
Māzā kafēmī,
sīņā.
Tu kaut kur Parīzē,
Lek svarpēns gaļ škādīts,
Vēl viens jaunais gads tik spīl kāds āgāi dīts.
Tas būs kaut kur Parīzē,
Es tevi lūdz un brīdā nesaki,
nē.
Es sanku,
kaut kur Parīzē,
Tik citam manē,
Lējosim mēs abi drīzā nākots,
nē.
Un bīdu man man prāj,
Tad zesim divatā,
Māzā kafēmī,
sīņā.