Slicināt bēdas pie kraftīves tas es,
nebija pieniem sličim.
Tagad pat būja, kas nosēd,
drūtās lases sastītēj' dārsim patrim.
Sastītēj' dārsim patrim.
Visi to tikvien prasa,
visi liels vaimas.
Meitene daļa, ko jau netur zīla,
ujsis, kā mārīgas akts,
pieprasa kapiju kārsu, kā mīla,
nalu kā aprikas nakts,
nalu kā aprikas nakts.
Visi to tikvien prasa,
visi liels vaimas.
Upi, upi, upi prasa,
kapi popiņas.
Upi, upi, upi prasa, kapi popiņas.
Āāā, kā prasa!
Visi to tikvien prasa,
visi liels vaimas.
Upi, upi, upi prasa, kapi popiņas.
Āāā, visi to tikvien prasa, arī esam tu.
Upi, upi, upi prasa, kapi popiņas.
Upi, upi, upi prasa, kapi popiņas.
Kapi popiņas!
Kapi popiņas!
