Paseptiņiem vārtiem var ienākt
Var ienākt cilvēkā prieks
Kas zin, varbūt brīdis tāds pienāks
Kad tavs prieks būs, tev ienaidnieks
Tu tam netici grūti to saprast
Kā reizēm var būt arī tā
Kad ar sevi tik ļoti ir aprasts
Kad tu smies no ītī nekā
Kad nekas nav pašā
Licis tevī, tad paliks vairs
Tikai prieks, tas prieks, kas zins
Pats no sevis, tas prieks, kas tavs
Ienaidnieks
Un tu esi ne nabags, ne bagāts
Un nezināks
Vaini laimīgs, vai ne
Tu smies, jo tā laikam labāk
Nekā vai manāt nelaimē
Kad nekas nav palicis tevī
Tad paliks vairs
Tikai prieks
Tas prieks, kas zins
Pats no sevis
Tas prieks, kas tavs
Ienaidnieks
Kad nekas nav palicis tevī
Tad paliks vairs
Tikai prieks
Tas prieks, kas zins
Pats no sevis
Tas prieks, kas zins
Pats no sevis
Tas prieks, kas tavs
Ienaidnieks