Un šķiet, jo tālāk mēs ejam, jo grūtāk paliek
Mēs liet, par daudz esam sākuši ticēt te maliem
Ko mums dažādi cilvēki pretīk liet
Drākums, kādreiz likās, kādreiz būs viegli
Pelēkas sienas uz pelēkas ielas, pelēkas ejas pret tīnā
Paceļas dūmi, es tām acis drūmas, jaguns jau sen kā nokārts
Mēs taču reiz visi bijām bērni, bijām lieli sapņotāji
Bet tagad esam palikuši lēni, esam straumē dreifētāji
Kā mazs bērns, es gribu skatīties
Un būt tiknais, un no tums es baidīties
Es gribu tā, visu redzēt citādā
Es gribu justies, tā kā agrā
Kā mazs bērns
Kā mazs bērns
Kā mazs bērns
Kā mazs bērns
Tā kā agrā
Kur gan tas laiks gadi pagājuši 20
Tas pulkstens pie 100 sekundes par ātru sit
Diena skrien un gada tiem līdz
Un tāda sajūta, ka nekas nepalīdz
Ar labām atmiņām es atceros bērnu dienas
Prieks man sejā un sirdī valdīja miers
Pavisam nejaušas es atdarīju dažādas kļūdas
Bet arī mācījos visāda pieredze ir gūta
Plīst tikli, kad patiem trāpīja ar bumbu
Tagad plīst ekrānt, kad telefonu nomat no gultas
Kur pavad visi dieni un sētā neiziet
Vecās mūšu, kas te aizaugusi saņauciet
Un dzīvi iet, un kur gan palicis ir prieks
Un kur ir visi sapņi, kas reiz likās niek
Bet vai katrs gribēja kļūt par telefonā sēdētāju
Vai varbūt narkomāns, vai arī azer spēļu spēlētājs
Vajag atcerēties un skatīties ar bērnu acīm
Un ieklausīties savu sirdī, ko viņš tev sacīs
Būt tik tīram un atkal skatoties atzīt
Kas labs un kas ļauns es atkal gribu pazīt
Kam asbērts es gribu redzēt tādām acīm
Un just, kas labs, kas ļauns es gribu pazīt
Tāds šīs vēl bez visā
Līdz arī mūšu, kas tev sēdēt
Un liekas atdzīts
Sargi mani, mammu
Sargi manu sirdi, mammu
Kam asbērts es gribu skatīties
Un būt tik naids
Un no tums uzbaidīties
Es gribu tā
Visu redzēt citādāk
Es gribu justies tā kā grāb
Kam asbērts
Es gribu skatīties
Un būt tik naids
Un no tums uzbaidīties
Es gribu tā kā grāb
Visu redzēt citādāk
Es gribu justies tā kā grāb