Vārdus kurus tikko teici, sāpīgībī dzirdēt man,
vārdi šie tik ļoti pēkšņi skan.
Teici,
kad tu projām aizēj,
lai nekad vais nenāk tu,
teici, lai es visu aizmirstu.
Kādā,
kad vais nav it nekā,
kad tevis nav un tukšumā,
man vienam jāsēž savā istabā.
Kādā,
kad vais nav it nekā,
kad tevis nav un tukšumā,
man vienam jāsēž savā istabā.
Neticu, kā viss ir beidzies, aizgājis ir tālumā,
nebūsim vaibs kopā divā tā.
Neticu,
kā projām aizēj,
lai nekad vais nenāk tu,
kā es jūtosietu zinātu.
Kādā,
kad vais nav it nekā,
kad tevis nav un tukšumā,
man vienam jāsēž savā istabā.
Kādā,
kad vais nav it nekā,
kad tevis nav un tukšumā,
man vienam jāsēž savā istabā.